Friday, August 31, 2012

Nebaidījās no neziņas.

"Vairs neprasās pēc skaidrības. Jau aiziet gulēt zvaigznes rēnas.
 Jau iestājas zem acīm ēnas, un elpas vilciens īss un ašs.
            Tu neesi ne jauns, ne vecs, tev tikai mežā, mežā doties.
            Ne pamācīt, ne spoguļoties, bet tikai tā lai skaidas lēc!"
                                                                                         - Knuts Skujenieks


 Skaidrību panākt nav viegli

Skaidrību meklējam visi. Ir jāiet skaidrībai pretīm ar atvērtām rokām. Skaidrs. Skaidru valodu lietojam, lai noskaidrojas neskaidrības. Cits miglā, cits skaidrā.
Cits cenšas ieviest skaidrību. Cilvēce attīstās skaidri un gaiši, citādi tā neattīstas nemaz. Bez skaidrības ir citādāk nekā ar skaidrību.  Un ir reizes, kad skaidrība
mūs apskrien. Vai tik šī nebija viena no tām reizēm?




 Lucāns Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā

Krēsliņš, Medņi (iztrūkst Lucāns)
 Uz biedrības piektvakara Lucāniem sanāca ļaudis, kuŗi nebaidījās no neziņas. Ir iespējams, ka neskaidrības meklētāji bija īpaši aicināti. Lucānā ieinteresēti cilvēki zināja tikai, ka kaut kad šajā piektdienas vakarā, pēc nenoteiktās "Labor Day" sastrēguma stundas, kaut kas notiks. Un, acīm redzot, ar to pietika, jo bijām krietns bariņš.

Krietns bariņš











 Atdzimst un nerimst Elles ķēķa gaisotne

Mednis, Lucāns, Dvielis, Stonins
Biedrības bārā, bārmeņu Bērziņu brāļu viesmīlībā, ļaudis lēnītēm salien pie letes, pie galdiņiem... cits aiz stūra, cits tepat, cita atkal tieši tur, kur toreiz tupēja. Kad ap plkst. 8iem ļaužu čalošana un sarunu skaļums rimst, var dzirdēt, ka vecā Medņa saruna ar viesbārmeni Stoninu rit visumā naturāli, nesasteigti. Tāds kā dialogs. Tas notiek galda lampu apgaismojumā un bez īpašas fanfaras. Lūkojoties cilvēkos bāra telpas pustumsā var saskatīt apmulsušus ģīmīšus, izbolītas actiņas, uzrautas uzacis. Šeitan šis te smaida. Un šitas (šit's te) apakšlūpu nolaidis tik tālu, ka tā gandrīz vai velkas pa grīdu. Tā, lūk! Lucāns ir solījis būt, bet nav. Jo, re, viņš tur. Turkmenistanā? Rīgā? Bijis, nebijis. Tas nekas. Lucāna sacerējumi ir te. Tos dzirdam dažādās mēlēs, no dažādām rīklēm un atverēm.


Ievadā Lucāna paša teiktais par sevi
“Es, Lucāns pats – zinu, ka jūs ticat, ka saprotat, ko jūs domājat, kas es esmu, bet es neesmu drošs vai jūs aptverat, ka tas, ko esmu teicis par sevi nav tas ko jūs domājat, ko esmu teicis, un, ka tas nav tas, kas es esmu. Un ko es esmu teicis, nav tas, ko jūs domājāt es gribēju teikt."

Par pārsteigumu klātesošiem, un Lucānam par godu, lēja Ezerzemes vīnu glāzēs un pildīja pīpi ar aromātiskāko tabaku... ceļot augstā godā pasaules pīpmaņus. Stonina Lucāndeklamācijas slavināja nikotīnu, pīpmanīšus, sarkanvīnu... 
    Skan slavas dziesma nikotīnam,
kūp smaržīgs cigaretes dūms.
To raujot plaušās, priekā smīnam:
Skan slavas dziesma nikotīnam
un tabakai, un sarkanvīnam.
Neviens nav šādā brīdī drūms,
kad slavas dziesmā nikotīnam
kūp smaržīgs cigaretes dūms.

Izvilkums no "Pīpmaņu soneti" (IV):
Kaut pasaule uz smēķētājiem rājas,
kaut baltos pīpju dūmos puķes vīst,
pie cigaretēm domas vienmēr klīst,
pēc dūma, pašam nemanot, nes kājas.

Tam, kuru nikotīna velnēns jāda,
kā zīdainim tam cigareti zīst.
Kas brūnos nikotīna sviedrus svīst,
pa gabalu jau smird pēc pīpētāja.

Kad smēķa nav, viņš jūtas tā kā sūds.
Pār visu kairina to tabaksmaka,
ir pīpētāja mūžs pa īstam sūrs.

Kad pīpēšana kļūst pavisam traka,
kā ermoņika iesāk čīkstēt krūts: 
to kapsētā ved cigarešu taka.

Dūmu virpulī tīti, varējām apbrīnot sonetu patieso un skumīgo noskaņu.













Sad Bird... dažādas Lucāna mēles...

Vakara noskaņu pārtrauc Lucāna drauga Krēsliņa ielidojums. Paiet tikai vēl viens acu mirklis... un Laris mūs iepriecina ar Lucāna dzeju virkni Sad Bird.


Krēsliņš, Lucāns un Mednis
Sad Bird playing viola

He can really make it sing
playing on that tender string
of your soul and of your mind.
With his trusty old viola
he can make you laugh and cry
until you thought that his viola
had a Shitbird in it!

Don't ever dare to ask me why
     this bird has wings,
     but cannot fly,
     this bird has legs,
     but cannot walk,
          this bird has brains,
          but will not think,
          this bird has eyes,
          but will not see,
          this bird has ears,
          but will not hear!

And at the same time while playing on those strings,
so helplessly, completely... does it break you down?

Every song he plays only tears and sadness brings
until
     ultimately
it will make you drown in your own bitter tears,
while he himself in a weeping willow swings,
laughing like a Shitbird,
against the northern winds.


Vēstule no Lucāna... 
Lucāns esot nesen piedalījies Blinkenas valodas seminārā Latvijas Universitātē. Viņš labi pārzin veco "arhaisko" valodu, kā arī mūsdienu "moderno" valodu, tamdēļ izpalīdzējis kā vieslektors. Vēstules saturā ir intriģējošs apraksts par seminārā notikušo... "Varbūt disputabli ekstrēmi prezentēta latviešu valodas atpazīstamība."



Valodas ma(u)cība
Lucāna modernās dzejas nāk klajā. Krēsliņš un Stonins uz maiņām sniedz lasījumus un mulsina klausītājus ar mūsdienu vārdu virknēm.


 Link/Saite: Latviešu valodas ma(u)cība (vārdu kropļi)


Diskomforts un pateicība
Lucāna vakarā mūs izaicināja. Un mūs arī aicināja pabut vietā, kas ir projām no ierastajām komforta zonām. Nepieminot gardās siera standziņas, ķiplokā mērcētos rupmaizītes gabaliņus, persikas pīrāgu, špinātmaizītes un citus sagādātos labumiņus kafijas telpā būtu nepareizi. 


Bet Lucāna vakars deva daudziem no mums daudz ko pārdomāt, daudz vairāk vēl ko nesaprast. 



Laiku lokos viss atkārtojas... Lai dzīvo!






Papildus Lucāna informāciju var meklēt sazinoties ar saulgodi@comcast.net. Lūdzam neiesaistīt Filadelfijas Brīvo latvju biedrības 120x120 rīkotāju grupu.





Saturday, July 21, 2012

Tas, kam negaršo saldie, lai paliek mājās.

"120x120" Filadelfijā. Vai garšo saldie? Drukat E-pasts

Cepsim latviski!















"Cepsim latviski!" tikšanās reizē sestdienas rītā tika piedāvāta iespēja iemācīties par pašu gatavotiem saldēdieniem, par senatnīgo latviešu virtuvi. Filadelfijas Inta Grunde mums mācīja, kā pašiem taisīt tādu klasiku, kā debess mannā, bubertu un ķīsēli. Arī filadelfietes, nelaiķes Buteles kundzes, slavenos olbaltuma cepumus pagatavojām. Inta mācīja, bet katram pašam bija jāstrādā vaiga sviedros, un uz vietas bija iespēja baudīt paša gatavotos ēdienus.

12 no šīs jaukās dienas "pagatavotājiem" biedrībā


   
  Laila Medne, ievadīja mūs garīgajā barībā, atskaņojot
  un novadot kopīgu dziedāšanu, kur starp labi pazīstamām
  tautas dziesmām Laila kā odziņas iesprauda retas un
  interesantas dziesmas.


  Šai dienā pietika bauda vēderam un sirdij!



   Izejvielas tika sagādātas uz vietas, un priekšauti arī bija jau
  priekšā. Kopīga pastrādāšana un padziedāšana deva
  patīkamu pildījumu šī dalībnieka sestdienai!






"Cepsim latviski!" notika sestdien, 21. jūlijā, plkst. 11:00!


                                                                            



                                                                                                   - notikumu reģistrārs ar SM tekstuālu vadību

Saturday, June 30, 2012

Latvijas vislabāko spēlfilmu maratons Nr. 1

 
Sestdien 30. jūnijā uz Filadelfijas Brīvo latvju biedrību sabrauca ļaudis, kas bija gatavi ziedot visu dienu Latvijas izcilākajām spēlfilmām. Filadelfijas Brīvo latvju biedrības <<120x120>> ietvaros šīs dienas maratonā bija ieplānotas filmas; Lāčplēsis (1930), Purva bridējs (1966), Četri balti krekli (1967), Puika (1977), un dienas beigās Ūdensbumba resnajam runcim (2004). Gaisa vēdinātāju komfortā kino cienītāji iesildijās uz maratonu.

Viena daļa kino cienītāji Filadelfijas biedrības namā
Uz dienas pirmajām filmām (Lāčplēsis un Purva bridēji) bija sanākuši: Jānis Bundža, Sandors Abens, Sandra Milevski, Anna Abena, Ilona D'Carlo, Marks Liepa, Maija Medne, Andrejs Baidiņš, Santa Bērziņa un Juris Balodis. Vēlāk mums piebiedrojās Aida Bērziņa, Laila Medne un Edgars Bērziņš.


Anna Abena, Ilona D'Carlo un Marks Liepa. Fonā Purva bridēji.

Sandras ievadvārdos uzzinājām, ka filma Purva bridēji tapa 1966. gadā. Tā ir pēc Blaumaņa motīviem... Kristīnes un Edgara mīlas stāsts.
Kad bijām filmu noskatījušies, Sandra noorganizēja nelielu balsošanu — par vai pret Kristīnes izvēli būt ar Edgaru. Nebija liels pārsteigums, ka sievietes piekrita Kristīnes sirds izvēlei, bet klātesošie vīri gan bija daudz racionālāki un paziņoja, ka Kristīne droši vien lielā ķezā iekūlusies. Lielas diskusijas pēc balsošanas nesekoja, jo katrai pusei sava taisnība.

Pēc mazas pauzītes un daudzām uzkodām (cepumi, popkorns, cīsiņi/karstie suņi, kartupeļu salāti, u.c.), daži atvēsinājās ar bāra piedāvājumiem. Nākamā filma šīs dienas maratonā bija 1967. g. Elpojiet dziļi/Četri balti krekli. Tiem, kam Imanta Kalniņa muzika ir pa prātam šī filma likās īpaši saistoša.

Sandra Milevska paskaidro par Rolanda Kalniņa aizliegtām filmām

 Īpašs paldies Jānim Bundžam (par čaklo bārmeņa darbu), Sandrai (par filmu izrādi un ēdieniem), un Markam Liepam (par technisko izkārtojumu).

Saturday, June 9, 2012

Aerodium, ripiņu sišana un Pēdējais vilciens!


Sestdien 9. jūnijā
Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā
plkst 1:00 pēcpusdienā 

Tiem, kas ir sportiski (vai tikai savās iedomās sportiski), un tiem, kas ir jauni (vai tikai vairs sirdīs jauni), pavērsies lieliskas iespējas pašiem piedalīties Filadelfijas Brīvo latvju biedrības (BLB) novusa turnīrā.
BLB gaida visu vecumu spēlētājus ar pilnu programmu, kas interesēs arī malā stāvētājus. Iesākums sestdienā, 2012. gada 9. jūnijā plkst. 13.00 ar dokumentālu filmu no Latvijas par tagad jau pasaulslaveniem lidotājiem uz gaisa straumēm Aerodium, kas iekaroja sporta mīlētāju pasauli ar savu lielo iznācienu 2006. gadā Torino ziemas olimpiādes noslēguma ceremonijā. Filmā redzēs Aerodium sagatavoto Latvijas paviljonu Šanhajas Expo 2010, kā arī postpadomju telpai raksturīgas aizķeršanās Ķīnā, kā arī Latvijā. BLB bijušā priekšsēža Marka Liepas fotogrāfijas no Šanhajas Expo un Latvijas paviljona arī tiks izstādītas.

Neliels treniņa laiks ir paredzēts plkst. 14.30, pirms paša turnīra sākuma un kausa pasniegšanas no 15.00-17.00. Pa to laiku arī būs iespēja lielajā zālē apskatīt Ziemeļamerikas latviešu t-kreklu izstādi, kā arī Lara Krēsliņa sagatavoto mini izstādi ar rīdzinieka Jāņa Daugavieša fotogrāfijām no Latvijas pagrīdes mūziķiem. Noslēgs sarīkojumu ar vakariņām, kam sekos vasaras balle, kurā spēlēs populārā dejas mūzikas grupa Pēdējais vilciens, dziedot grupas solistei Lailai Mednei.
Ieejas maksa ir paredzēta, sākot no plkst. 18.00 un iekļauj turnīra beigas, vakariņas un balli ($40 par personu, $20 jauniešiem līdz 35 g.v., bērniem zem 13 g.v. par velti).

Paldies FBLB 120. finansētājiem, īpaši Latviešu fondam, kā arī daudzajiem vietējiem filadelfiešiem, kas cauru gadu ziedo savu laiku un darbu FBLB 120. jubilejas atbalstam!

Sandra Milevska
Laikrakstam "Latvietis"

www.laikrakstslatvietis.com

FBLB 120x120 Vasaras balle

FBLB 120x120 Vasaras balle - spēlē Pēdējais vilciens



Friday, May 4, 2012

Ko domā skolnieki?

Vai zini, ko domā skolnieki?
Pateicoties amerikāņu nevalstiskajai organizācijai Nacionālais konstitūcijas centrs (National Constitution Center) un Filadelfijas Latviešu organizāciju padomei, kas apvieno 12 vietējās latviešu organizācijas un draudzes, 2012. gada. 4. maija vakarā, kā daļa no Brīvo latvju biedrības 120. jubilejas programmas, par tematu "līdzdalība sabiedrībā" BLB angļu valodā uzstājās apmēram 30 personu grupa, starp tiem 12 Latvijas vidusskolnieki ar saviem 5 pavadoņiem, 5 amerikāņu vidusskolnieki ar saviem 2 pavadoņiem, un Konstitūcijas centra darbinieki. Programma tiek īstenota "At the Table" starptautiskās apmaiņas programmas ietvaros, kurā šogad piedalījās Filadelfijas Constitution Hill vidusskola un trīs Latvijas skolas: Rīgas Kultūru vidusskola, Rīgas 10. vidusskola (bilingvāla), un Lizuma vidusskola.
 
Amerikāņu skolnieki Latvijā pavadīja nedēļu aprīļa sākumā, iepazīstoties ar vietējo skolnieku ikdienu un ārpusskolas nodarbībām, kā arī baudot kultūras programmu un braucot ekskursijās.  Maijā ASV ieradās Latvijas dalībnieki savā apmaiņas braucienā, kas vainagosies ar apaļā galda diskusiju BLB par savstarpējiem iespaidiem un par sabiedriskas līdzdalības veidiem abās valstīs. Amerikāņu un latviešu vidusskolnieki izveidoja kopīgas darba grupas šī temata izpētei, un pēc atgriešanās Latvijā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja gādībā, no saviem videomateriāliem un intervijām veidos ceļojošu izstādi ar smagumpunktu sabiedrības līdzdalība Latvijas Trešajā atmodā un sekojošo 20 gadu attīstība.

Friday, April 27, 2012

Shakespeare on Latvia's stages


 
THE PHILADELPHIA SOCIETY OF FREE LETTS
April 27, 2012 at 8:00 pm
Shakespeare on Latvia's stages

FILADELFIJAS BRĪVO LATVJU BIEDRĪBĀ
2012. g. 27. aprīlī 20:00
Šekspīrs uz Latvijas skatuvēm

The Latvian Society celebrated the life and works of William Shakespeare at April's Final Friday Happy Hour.  One of Latvia's finest Hamlets, Ivars Stonins, along with friend and colleague Sandra Zeidenberga-Jansone delved into Hamlet's Act 3, Scene 1 exploring the question —  "To be or not to be?"  in both Latvian and English. Oh to ponder the burdens of living and dying... the thousands of heartaches and natural miseries human beings have to endure...

Ivars Stonins and Sandra Zeidenberga-Jansone

The downstairs Shakespeare exhibit  — "To be or not to be" featured obects and photographs from various productions of Hamlet in Latvia over the years. Sandra Milevski and the "120x120" organizing team had even acquired (on loan) Hamlet's crown and goblet from the Liepāja Theater in Liepāja, Latvia for display.
Part of the Shakespeare's Hamlet exhibit at the Phila Society of Free Letts
Check these links for articles pertaining to this event:
Ivars Stonins atkal runās slaveno Hamleta monologu
Ivars Stonins Filadelfijā - kasjauns.lv





The April Final Friday festivities also provided the opportunity to follow the captivating sequence of historic events related to the existence and persistence of the Philadelphia Society of Free Letts as presented by historian Kārlis Berziņš. This evening focused on the third 30-year period, the years 1952 to 1982.
The Philadelphia Society of Free Letts emblem

More than 30 followers and fans of the Bērziņš lecture series crowded the Latvian Society's back room to hear the anecdotes, stories and results of his research. A great big thanks to Kārlis for the valuable research and documentation he has done on behalf of the Philadelphia Society of Free Letts.


Kārlis Bērziņš at the Phila Society of Free Letts



FBLB120 pateicas par Latviešu fonda atbalstu.


Sunday, April 15, 2012

Laiks izsijā pelavas — koncertuzvedums "Pasakas par ziediem"

 
Latvijas Koncerti 2012 organizētais koncertuzvedums Annas Sakses "Pasakas par ziediem" notika Filadelfijā Sv. Jāņa draudzes telpās 2012. g. 15. aprīlī.

Trīs mākslinieki, komponists Valts Pūce, stāstnieks Gundars Āboliņš un flautiste Dita Krenberga sniedza Annas Sakses "Pasakas par ziediem" Filadelfijas publikai.

Valts Pūce, Dita Krenberga, Pēteris Apse, Gundars Āboliņš un Māra Buka

Literatūrzinātnieks Raimonds Briedis teica: "Saksei tas būtu paticis. Domāju, ka viņa visu mūžu mēģināja aizmirst romānu "Pret kalnu". "  Pati Anna Sakse savureiz bildusi: "Mūs, vecos rakstniekus, tagd reizēm sauc par nemoderniem, pārmet mums to, ka esam bijuši tieši tādi, kādi bijām. Bet tāds taču bija laiks. Pārtikām ar rupju maizi, nevis smalkmaizītēm." Turpina Annas Sakses daiļrades pētniece Ingūna Daukste-Silasproģe: "Iespējams, šajos rakstnieces vārdos meklējam atbildi, vēŗtējot Sakses daiļradi, kas tapusi laikā, kad vienos svaru kausos saplūda literatūra, māksla un ideoloģija. Laiks izsijā pelavas. Ja notraucam laika un aikmeta uzslāņojumus no Annas Sakses darbiem, tie uzrunā arī šodien, īpaši "Pasakas par ziediem". Paradoksāli - tie rakstnieces darbi, kuŗi tapa sava aikmeta ideoloģijas zīmē, tika slavēti, taču nu zaudēuši literāro vērtību un ir vien liecības par aizgājušo laikmetu, turpretim "Pasakas par ziediem" uzplaukst arī 21. gadsimtā."

Anna Sakse (1905 - 1981)

Šī uzveduma sarīkošanā sadarbojās kultūras biedrība TILTS, Filadelfijas Brīvo latvju biedrība, un Svētā Jāņa draudze.



Friday, March 30, 2012

Balsis, kas vienmēr saviļņo...

 
Latviešu kaŗavīri bija knapi aizsoļojuši no Filadelfijas Brīvo latvju biedrības, kad viņu vietā jau stājas pavisam kas cits - Latvijas trīs karstās operas dīvas.  2012. gada 30. marta "Pēdējo piektdienu" (t.i., happy hour) papildinājām ar vēl vienu Filadelfijas Brīvo latvju biedrības 120. jubilejas programmu — mini-izstādi par trim Latvijas vispazīstamākajām operas dīvām, Elīnu Garanču, Maiju Kovaļevsku, un Kristīni Opolais.

Elīna Garanča - Carmen, London (2009)
Maija Kovaļevska - Turandot, Milan (2011)
Kristīne Opolais - Queen Of Spades, Riga (2006)
     Apskatījām tērpus no Toskas un Figaro kāzām, kuŗus izstādes vajadzībām laipnā kārtā bija aizdevusi Latvijas Nacionālā opera. Neformālā gaisotnē noskatījāmies un pārrunājām šo trīs dīvu ārijas no dažādām izrādēm.
     Seko Laila Mednes atstāstījums par šo vakaru...

  Balsis, kas vienmēr saviļņo

  Pēdējā piektdiena & Operas vakars Filadelfijas biedrībā

 

30. marta vakarā, ierodoties Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā, mazo izstāžu istabā, ciemiņus sagaidīja divas dīvas. Taisnību sakot, tie bija manekeni, tērpti krāšņos, Nacionālās operas aizdotos kostīmos.
Tai vakarā rīkotāji bija arī padomājuši noorganizēt loteriju, kas iepriecināja viesus. Visus vilināja arī iespēja noklausīties un noskatīties operu ārijas.

Krāšņos operas kostīmos tērptas "dīvas" sagaidīja viesus.
 
     Pie sagādātajiem atspirdzinājumiem, ēdamā un dzeramā, ieņēmām vietu lejas zālē. Pēc Sandras Milevskas īsa ievada, Kristīnes Opolais, Elīnas Garančas un Maijas Kovaļevskas balsis saviļņoja klausītājus, ļāva atraisīties no darba dienas ātrā soļa un mierā izbaudīt mart mēneša pēdējo piektdienas vakaru draugu un paziņu lokā.
Ivars Stonins par sadarbību ar Maiju Kovaļevsku.
     Sakarā ar Filadelfijas Brīvo latvju biedrības 120. jubilejas gadu šogad, it sevišķi filadelfiešiem nav sveši saviesīgie vakari, un mēs visi bijām patīkami pārsteigti, kad viens no mūsējiem, Ivars Stonins, kas profesionāli strādājis ar operdziedātāju Maiju Kovaļevsku, dalījās ar ieskatiem par operas pasauli ikdienā.


     Starp izrādītām filmu epizodēm jautājumi un sarunas turpinājās raiti un viegli. Šogad taču katram ir atzīmēti vismaz divi Filadelfijas sarīkojumi kalendāros! Iespēju gan netrūkst. 
(Laila Z. Medne - Latvija Amerikā sestdien, 2012. g. 19. maijā, 20. nr.)


    Tai pašā vakarā BLB vēstures pētnieks Kārlis Bērziņš turpināja iesākto stāstījumu par biedrības agrajiem gadiem, šoreiz veltot savus komentārus laika periodam no 1922-1952 gadiem. 
  Vēlāk atslābām kopā piektdienas vakarā...



Ziņas un jaunumus par BLB jubilejas gada notikumiem var atrast tīmeklī: www.latviansociety.com

Sunday, March 4, 2012

Latviešu karavīrs - 2012. g. 3. martā


Sestdienas rītā, 2012. g. 3. martā, biedrības lielajā zālē pulcējās kādi 30 cilvēki uz semināra Latviešu kaŗavīrs sākumu. Iepriekšējā dienā talcinieki un viesu eksperti bija sagatavojuši zāli un izstādes eksponātus. Uz vienas sienas bija vairākas interpretīvas planšetas. Četri manekeni papildus ilustrēja leģionāru uniformas un apģērbus.


Semināru atklāja Marks Liepa ar īsu sveicienu no biedrības. Sandra Milevska apsveica visus semināra apmeklētājus un lūdza katram klātesošam leģionāram piecelties un īsi pastāstīt par sevi. Runāja Valfrīds Spuntelis, Nikolajs Balabkins un Andrejs Brošs, kā arī Arvīds Lielkājs, kuŗu kā jaunu zēnu iesauca Vācijas gaisa spēka palīgu dienestā.

Nikolajs Balabkins, Valfrīds Spuntelis un Arvīds Lielkājs
Semināra sākums (video)


Vēsturnieks Kaspars Špēlis stāstīja par leģionāriem (video)



Kaspars Špēlis





Lejas stāvā bija izstādīts Brīvības cīnītāja Jāņa Abena plašais kara ordeņu klāsts un citi ar Brīvības cīņām saistīti objekti.