Nebaidījās no neziņas.

"Vairs neprasās pēc skaidrības. Jau aiziet gulēt zvaigznes rēnas.
 Jau iestājas zem acīm ēnas, un elpas vilciens īss un ašs.
            Tu neesi ne jauns, ne vecs, tev tikai mežā, mežā doties.
            Ne pamācīt, ne spoguļoties, bet tikai tā lai skaidas lēc!"

                                                                                         - Knuts Skujenieks

 Skaidrību panākt nav viegli

Skaidrību meklējam visi. Ir jāiet skaidrībai pretīm ar atvērtām rokām. Skaidrs. Skaidru valodu lietojam, lai noskaidrojas neskaidrības. Cits miglā, cits skaidrā.
Cits cenšas ieviest skaidrību. Cilvēce attīstās skaidri un gaiši, citādi tā neattīstas nemaz. Bez skaidrības ir citādāk nekā ar skaidrību.  Un ir reizes, kad skaidrība
mūs apskrien. Vai tik šī nebija viena no tām reizēm?




 Lucāns Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā

Krēsliņš, Medņi (iztrūkst Lucāns)

 Uz biedrības piektvakara Lucāniem sanāca ļaudis, kuŗi nebaidījās no neziņas. Ir iespējams, ka neskaidrības meklētāji bija īpaši aicināti. Lucānā ieinteresēti cilvēki zināja tikai, ka kaut kad šajā piektdienas vakarā, pēc nenoteiktās "Labor Day" sastrēguma stundas, kaut kas notiks. Un, acīm redzot, ar to pietika, jo bijām krietns bariņš.

Krietns bariņš

 Atdzimst un nerimst Elles ķēķa gaisotne

Mednis, Lucāns, Dvielis, Stonins

Biedrības bārā, bārmeņu Bērziņu brāļu viesmīlībā, ļaudis lēnītēm salien pie letes, pie galdiņiem... cits aiz stūra, cits tepat, cita atkal tieši tur, kur toreiz tupēja. Kad ap plkst. 8iem ļaužu čalošana un sarunu skaļums rimst, var dzirdēt, ka vecā Medņa saruna ar viesbārmeni Stoninu rit visumā naturāli, nesasteigti. Tāds kā dialogs. Tas notiek galda lampu apgaismojumā un bez īpašas fanfaras. Lūkojoties cilvēkos bāra telpas pustumsā var saskatīt apmulsušus ģīmīšus, izbolītas actiņas, uzrautas uzacis. Šeitan šis te smaida. Un šitas (šit's te) apakšlūpu nolaidis tik tālu, ka tā gandrīz vai velkas pa grīdu. Tā, lūk! Lucāns ir solījis būt, bet nav. Jo, re, viņš tur. Turkmenistanā? Rīgā? Bijis, nebijis. Tas nekas. Lucāna sacerējumi ir te. Tos dzirdam dažādās mēlēs, no dažādām rīklēm un atverēm.


Ievadā Lucāna paša teiktais par sevi
“Es, Lucāns pats – zinu, ka jūs ticat, ka saprotat, ko jūs domājat, kas es esmu, bet es neesmu drošs vai jūs aptverat, ka tas, ko esmu teicis par sevi nav tas ko jūs domājat, ko esmu teicis, un, ka tas nav tas, kas es esmu. Un ko es esmu teicis, nav tas, ko jūs domājāt es gribēju teikt."

Par pārsteigumu klātesošiem, un Lucānam par godu, lēja Ezerzemes vīnu glāzēs un pildīja pīpi ar aromātiskāko tabaku... ceļot augstā godā pasaules pīpmaņus. Stonina Lucāndeklamācijas slavināja nikotīnu, pīpmanīšus, sarkanvīnu... 
    Skan slavas dziesma nikotīnam,

kūp smaržīgs cigaretes dūms.

To raujot plaušās, priekā smīnam:

Skan slavas dziesma nikotīnam

un tabakai, un sarkanvīnam.

Neviens nav šādā brīdī drūms,

kad slavas dziesmā nikotīnam

kūp smaržīgs cigaretes dūms.

Izvilkums no "Pīpmaņu soneti" (IV):

Kaut pasaule uz smēķētājiem rājas,

kaut baltos pīpju dūmos puķes vīst,

pie cigaretēm domas vienmēr klīst,

pēc dūma, pašam nemanot, nes kājas.

Tam, kuru nikotīna velnēns jāda,

kā zīdainim tam cigareti zīst.

Kas brūnos nikotīna sviedrus svīst,

pa gabalu jau smird pēc pīpētāja.

Kad smēķa nav, viņš jūtas tā kā sūds.

Pār visu kairina to tabaksmaka,

ir pīpētāja mūžs pa īstam sūrs.

Kad pīpēšana kļūst pavisam traka,

kā ermoņika iesāk čīkstēt krūts: 

to kapsētā ved cigarešu taka.

Dūmu virpulī tīti, varējām apbrīnot sonetu patieso un skumīgo noskaņu.

Sad Bird... dažādas Lucāna mēles...

Vakara noskaņu pārtrauc Lucāna drauga Krēsliņa ielidojums. Paiet tikai vēl viens acu mirklis... un Laris mūs iepriecina ar Lucāna dzeju virkni Sad Bird.

Krēsliņš, Lucāns un Mednis

Sad Bird playing viola

He can really make it sing
playing on that tender string
of your soul and of your mind.
With his trusty old viola
he can make you laugh and cry
until you thought that his viola
had a Shitbird in it!

Don't ever dare to ask me why
     this bird has wings,
     but cannot fly,
     this bird has legs,
     but cannot walk,
          this bird has brains,
          but will not think,
          this bird has eyes,
          but will not see,
          this bird has ears,
          but will not hear!

And at the same time while playing on those strings,
so helplessly, completely... does it break you down?

Every song he plays only tears and sadness brings
until
     ultimately
it will make you drown in your own bitter tears,
while he himself in a weeping willow swings,
laughing like a Shitbird,
against the northern winds.


Vēstule no Lucāna... 
Lucāns esot nesen piedalījies Blinkenas valodas seminārā Latvijas Universitātē. Viņš labi pārzin veco "arhaisko" valodu, kā arī mūsdienu "moderno" valodu, tamdēļ izpalīdzējis kā vieslektors. Vēstules saturā ir intriģējošs apraksts par seminārā notikušo... "Varbūt disputabli ekstrēmi prezentēta latviešu valodas atpazīstamība."

Valodas ma(u)cība
Lucāna modernās dzejas nāk klajā. Krēsliņš un Stonins uz maiņām sniedz lasījumus un mulsina klausītājus ar mūsdienu vārdu virknēm.

 Link/Saite: Latviešu valodas ma(u)cība (vārdu kropļi)


Diskomforts un pateicība
Lucāna vakarā mūs izaicināja. Un mūs arī aicināja pabut vietā, kas ir projām no ierastajām komforta zonām. Nepieminot gardās siera standziņas, ķiplokā mērcētos rupmaizītes gabaliņus, persikas pīrāgu, špinātmaizītes un citus sagādātos labumiņus kafijas telpā būtu nepareizi. 


Bet Lucāna vakars deva daudziem no mums daudz ko pārdomāt, daudz vairāk vēl ko nesaprast. 

Laiku lokos viss atkārtojas... Lai dzīvo!

Papildus Lucāna informāciju var meklēt sazinoties ar saulgodi@comcast.net. Lūdzam neiesaistīt Filadelfijas Brīvo latvju biedrības 120x120 rīkotāju grupu.